Vai Jūs zināt, kas ir NKP? Un - ko ziemā ēd pesticīds? Par šiem un vēl citiem āķīgiem terminiem lasiet mūsu dārzkopības terminu vārdnīcā.
 
 

A

Agrotīkls ir no speciāla materiāla veidots audums, kas paredzēts augu piesegšanai pavasaros, lai tos pasargātu no zemām temperatūrām un temperatūru svārstībām, kā arī no insektiem.

Ainavu arhitekts - Ainavu arhitekts vada pētījumus, konsultē un strādā plānošanā, projektēšanā (dizainā) un ir eksperts ārtelpas organizēšanā - gan apbūvētās teritorijās, gan lauku ainavās, saistot apkārtējās vides attīstību ar dabas aizsardzības nosacījumu ievērošanu un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.

Ainavu arhitektūra - dažādu teritoriju ainavas labiekārtošanas, vides attīstības, dabas aizsardzības un teritoriju labiekārtojuma rekonstrukciju telpiska plānošana.

Apdobe ir ap dobi izrakts grāvītis (apm. 5 - 10cm dziļš), kas norobežo dobi no zāliena.

Apgaismojums dārzā ir dārzā ainaviski iekļauts apgaismojums, kas izgaismo celiņus vai kādu citu dārza elementu. Skatīt Dārza apgaismojums.

Apmales
ir gājēju ceļus vai brauktuves norobežojošais materiāls. Atdala ceļus no apstādījumiem vai zāliena. Tās parasti ražo no betona, bet ir arī akmens apmales.

Apstādījumi
ir cilvēka veidoti un kopti kokaugu un lakstaugu stādījumi.

Apzaļumošana – nozīmīga teritorijas labiekārtošanas darbu sastāvdaļa. Galvenokārt, tā ietver augu stādījumu un zāliena ierīkošanu.

Atkritumu kastes ir tās pašas atkritumu urnas.

Atkritumu urna ir speciāli atkritumiem izveidota dekoratīva kaste, ko novieto dārzā vai parkā.

Augļkopis
kopj augļudārzus.

Augsne ir zemes garozas virsējā kārta, kas izveidojusies, ilgstoši mijiedarbojoties Saules siltumam, nokrišņiem, iežiem, mikroorganismiem, dzīvniekiem un augiem.

Augsnes auglība ir augsnes spēja veicināt augu augšanu un ražību.

Augsnes reakcija (pH) ir augsnes skābums. Ja ir pH 7, augsne ir neitrāla, pH<7 skāba, pH>7 sārmaina. Augi nespēj augt ne ļoti skābā, ne ļoti sārmainā vidē; dažādiem augiem nepieciešams dažāds skābums, kurš svārstās robežās pH 4,5 – pH 8.

Augi grupās - apstādījumu veids, kad viena vai vairāku veidu augus stāda kopīgā grupā, neizvietojot tos uz vienas līnijās.

Augi kastēs - augus stāda dažāda veida konteineros

Augu aizsardzības līdzekļi ir ķīmiski vai bioloģiski veidoti preparāti, kas ierobežo vai iznīcina augu slimības, kaitēkļus, nezāles utt.

Automātiskā laistīšanas sistēma ir laistīšanas sistēma, kas aprīkota ar automātiku; noregulējot šajā sistēmā attiecīgo laistīšanas režīmu, laistīšana notiek bez cilvēka klātbūtnes.
 
 
 

Ā

Āderes.
•    Ūdens āderes – zemes magnētisko izstarojumu zona, tās norāda uz spēcīgu gruntsūdeņu esamību.
Āderu krustpunktā to plūsma ir visspēcīgākā, tādēļ tur parasti veic dziļurbumus ūdens ieguvei.

•    Uguns āderes – 0.3-0.7m platas joslas. Uguns āderu krustpunktu, projektējot ēku, izvēlēlas zem pavarda, dūmvada.

B

Barības vielas ir augu augšanai nepieciešamās vielas (N, P, K u.c.), kuras augi uzņem kopā ar ūdeni no augsnes.

Barības vielu izskalošanās ir dabas apstākļu (lietus, sniega) noteikts process, kura rezultātā no augsnes izskalojas augiem nepieciešamās vielas (N, P, K, S, B u.c. vielas).

Bruģis
ir cietais ceļu segums (tas var būt dažāda materiāla - koka, akmens, betona).

Būvprojekta ģenerālplāns
- uz topogrāfiskā plāna pamatnes izstrādāts projektējamās teritorijas vispārīgais plāns, kas ietilpst būvprojekta sastāvā, ar būvju, labiekārtojuma elementu un inženierkomunikāciju izvietojumu.

C

Celiņi ir dārzā vai parkā izveidoti dažādu materiālu ceļa segumi, kas paredzēti cilvēku pastaigām (nav paredzēti transportam).

D

Daiļdārznieks ir dārznieks, kas specializējies košumdārzu ierīkošanā un kopšanā.

Dārza apgaismojums

Dārza apgaismojuma veidi:

•    Izkliedētais apgaismojums. Vispārējs apgaismojums, kas rada gaismas lauku, drīzāk apklājot noteiktu laukuma platību, nevis kādu augu vai rotājuma elementu.
•    Koncentrētais apgaismojums. Koncentrētā apgaismojuma gadījumā staru kūlis apgaismo kādu īpašu augu grupu vai skaistu dekoratīvo elementu. Apgaismojuma veidu rada gaismekļa forma vai izmantotais ietvars, kurš rada konusveida staru kūli. Gaišam, koncentrētam apgaismojumam nepieciešama īpaša 100 - 120 W spuldzīte.
•    Augšup vērsts apgaismojums. Šāda apgaismojuma gaismas avots atrodas zemes līmenī un ir vērsts augšup uz kādu augu grupu vai objektu. Pie šāda veida apgaismojuma attālumam līdz objektam jābūt tādam, kāds ir objekta augstums. Lai radītu spēcīgāku iespaidu, novietojiet gaismas avotu divreiz tuvāk .
•    Apgaismojums no aizmugures. Šādu apgaismojumu var iegūt, novietojot gaismas avotu koka, arkas vai cita objekta aizmugurē. Rezultātā tiek izcelts objekta reljefs, veidojas siluets, kas kontrastē ar apgaismoto fonu.
•    Lejup vērsts apgaismojums. Tas var būt gan izkliedēts, gan koncentrēts staru kūlis, kas nāk tieši no prožektora, novietota virs objekta vai apgaismojamās platības. Augstsprieguma gaismas avots var būt vērsts uz tuvāko apkārtni vai arī apgaismot augus ar konusveida staru kūli. Neliels sēnītes tipa lukturis var apgaismot zemsedzi.

Dārza arhitektūra ir jebkura dārza struktūra, ko neveido augi, piemēram, celiņi, mūri, grantēti laukumi.

Dārza rekonstrukcija
ir esoša dārza pārbūve, lai atjaunotu bojātos elementus (celiņu segumus u.c.), izveidotu mūsdienu prasībām atbilstošu dārza iekārtojumu.

Dārza veidošana
ir dārza radīšana.

Dārzkopis
ir sava aroda lietpratējs, kas prasmīgi veic dārza uzturēšanas darbus (zāles pļaušana, augu ieziemošana, koku, krūmu apgriešana).

Dārznieks
ir speciālists, kas kopj un ierīko dārzus.

Detālplānojums
– vietējās pašvaldības administratīvās teritorijas daļas plānojums, ko izstrādā saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, detalizējot tajā noteiktās teritorijas daļas plānoto (atļauto) izmantošanu un izmantošanas aprobežojumus, vai arī izstrādā kā pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumus, nosakot šai teritorijas daļai citu plānoto (atļauto) izmantošanu, citas vai detalizētas prasības plānotai (atļautai) izmantošanai un izmantošanas aprobežojumus.

Dārzs
ir mājas teritorijas daļa, kas veidota no kokaugiem, lakstaugiem, zāliena.

Dīķis
ir cilvēka veidota ūdens tilpne; tas var kalpot dažādiem mērķiem (var būt dekoratīvs, paredzēts ugunsdzēsības darbiem u.c.).

Dobes
ir apstādījumu daļa, kurā aug puķes, krūmi, koki, bet neaug zāle. Dobēm auglīgās augsnes slānis ir biezāks nekā zālienam (sākot no 30 cm).

Drenāža
ir augsnes spēja zaudēt lieko ūdeni.

Dzīvžogi
ir rindveida, no lapu vai skuju kokaugiem veidoti stādījumi. Tā izveidošana prasa vairākus gadus, taču tā funkcionālā un estētiskā vērtība neatpaliek no rūpnieciski veidotu žogu attiecīgajām īpašībām.
•    Brīvi augošie dzīvžogi - rindveida krūmu stādījumi, kuriem neveido vainagu, bet atstāj dabīgu.
•    Cirptie dzīvžogi - rindveida lapu vai skuju kokaugu stādījumi, kurus kopj, regulāri veidojot vainaga formu.

Dzīvžoga cirpšana
ir dzīvžoga regulāra apgriešana, lai izveidotu tam pareizu blīvumu un augstumu.


E

Estētiski mazvērtīgi kokaugi – koki ar bojājumiem, nelīdzsvarotu vainagu un zarojuma skeletu, ar izteiktām slimības pazīmēm.


F

Fosfors (P205 ) – augu barības viela, kas atbild par auga saknēm, ziediem, ģenētiku.

Fungicīdi
ir ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi slimību apkarošanai.


G

Gabioni. Tos izgatavo no cinkota stieples pinuma, kurā ietverti akmeņi. Šis materiāls domāts stāvu plakņu nostiprināšanai, tiltu konusu pasargāšanai no izskalošanas, dīķu krastu nostiprināšanai.


Ģ

Ģeorežģis izgatavots no plastmasas un paredzēts vietām, kurās nepieciešams papildus nostiprināt zemes virskārtu, piemēram, zem ceļa, arī zem speciālām smagu kravu platformām.


H

Herbicīdi ir ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi nezāļu apkarošanai.

Horizontālās piesaistes plāns
ir tehniskā projekta sastāvdaļa, kurā uzrādīti horizontālie attālumi starp objektiem, piesaistot tos esošiem teritorijas bāzes punktiem.

Humuss
ir organisko vielu atliekas augsnē, kas piešķir augsnei struktūru un uzlabo tās auglību.

Humusvielas
veidojas, galvenokārt, vidē esošo mikroorganismu un fermentu ietekmē, sadaloties dzīvajiem organismiem vai to metobolītiem. Humusvielas sastāda lielāko daļu no augsnes organiskajām vielām.


I

Ieziemošana ir augu sagatavošana ziemas periodam.

Insekticīdi
ir ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi kaitēkļu apkarošanai.

Inženierkomunikācijas
– ierīce, aprīkojums vai ierīču aprīkojumu kopums, kas paredzēts būves apgādei ar izejvielām, sakariem, energoresursiem un citiem resursiem.


K

Kaitēkļi ir kukaiņi, kas barojas ar augiem (ēd lapas u.c. auga daļas). Kaitēkļu darbības rezultātā augs var tikt daļēji vai pilnīgi iznīcināts.

Kaļķošana
ir augsnes skābuma samazināšana. Kaļķošanas veidi:
•    pamatkaļķošana (pirms sējas, stādīšanas);
•    uzturošā kaļķošana (augsne zaudē ķīmiskos elementus, kas nodrošina tās bāziskumu, – Ca un Mg -, tie izskalojas, tiek izmantoti augu barošanās procesos; turklāt augsni paskābina fizioloģiski skābu minerālmēslu lietošana – to veic ik gadu vai ik pēc 2 gadiem);
•    bāzisku mēslošanas līdzekļu izmantošana - aizkavē augsnes paskābināšanos).

Kālijs (K20)
– nodrošina cukuru veidošanos, veicina augu ziemcietību un augļu veidošanos.

Kapilārā laistīšana
- augi mitrumu saņem pa caurulēm tieši pie saknēm. Šo laistīšanas metodi izmanto gadījumā, ja ziedēšanas laikā ir jālaista puķu vai košumkrūmu dobes un, laistot ar parasto laistītāju, ir iespēja nosist visus ziedus. Vēl šo laistīšanas metodi izmanto gadījumā, ja, laistot no augšas, sakņu sistēma netiek pietiekami mitrināta, jo lapas novirza ūdeni nost no saknēm.

Kokaugi
ir visi sēklaugi, kuru pārziemošanas orgāni – pumpuri - ir virs zemes (koki, krūmi, vīteņaugi).

Kokaugu inventarizācija
– esošo kokaugu apsekojuma tabula, kurā atzīmēti kokaugu vērtējumi pēc vairākiem parametriem. Rezultātā izvērtē kopējo kokauga vērtību un izlemj par to atstāšanu vai likvidēšanu. Apsekojumu veic attiecīgas nozares speciālists.

Koks.
Kokiem normālos apstākļos veidojas viens koksnains stumbrs, bet sugai raksturīgais zarojums saglabājas sugai un vietai raksturīgā augstumā no zemes.

Kokkopis (arborists)
- veic uzdevumus, kas saistīti ar publisko un individuālo apstādījumu koku un krūmu stādīšanu, kopšanu, vainagu veidošanu, formēšanu un izzāģēšanu. Kokkopis likvidē vēja un citu faktoru nodarītos postījumus un novāc bīstamos kokus, kas apdraud ēkas, elektrolīnijas, autoceļus un citus objektus. Pazīst kokus un krūmus un spēj pielietot koku un krūmu stādīšanā un kopšanā nepieciešamās tehnoloģijas, agrotehniskos pasākumus un darba paņēmienus lielākā augstumā virs zemes.

Koku retināšana
– atsevišķo slimo, bīstamo, bojāto un zemas estētiskas kvalitātes kokaugu izciršana. Izciršana iespējama pēc esošo kokaugu inventarizācijas, ko veic attiecīgais speciālists un pieņem lēmumu par kokaugu likvidēšanu.

Koku vainaga formēšana
ir tā pati vainaga veidošana.

Koka vainaga veidošana ir koka apgriešana, izgriežot tam bojātos, nokaltušos zarus, kā arī izgriežot zarus, kas krustojas vai vāji saistīti ar stumbru - ar savienojuma vietā ieaugušu mizu. Vainaga veidošana nepieciešama, lai zaru izvietojums būtu vienmērīgs un proporcionāls.

Koku zāģēšana ir vecu, stipri bojātu vai bīstamu koku nozāģēšana.

Kompostēšana
ir process, kurā barības atkritumvielas tiek pārstrādātas izejvielās, kuras var uzņemt augi. Mikroorganismi, kas atrodami kompostā, ir sēnes un mikrobi, kas pārveido atkritumus par humusu. Procesā rodas ūdens izgarojumi, barojošie sāļi un oglekļa dioksīds.
Krūmi atšķirībā no kokiem zarojas no pumpuriem pie stumbra pamata vai sakņu kakla, tāpēc iezīmēt galveno stumbru nav iespējams.

Kūdra. Kūdras veidi:

•    Augsto purvu kūdra (sūnu kūdra) veidojas atmirstot sfagnu sūnai. Tai raksturīgs augsts skābums pH 3-4, brūna krāsa, iespējami mehāniski piemaisījumi atkarībā no sadalīšanās pakāpes, spēja uzsūkt un aizturēt lielu daudzumu ūdens, kūdrā mazs skābekļa saturs – lēna sadalīšanās, maz barības vielu
•    Zemo purvu kūdra (zāļu kūdra) veidojas atmirstot dažādiem zālaugiem, kokiem un krūmiem. Vidēji skāba, gandrīz neitrāla, melna krāsa, satur barības vielas.
•    Pārejas purvu kūdra. Tās īpašības ir starp abiem iepriekšminētajiem veidiem.
Kurmju rakumi ir kurmju radīti augsnes pauguriņi zālienā vai dobēs; tie traucē pļaut zāli, un zāliens arī neizskatās glīts.


L

Labiekārtošana ir teritorijas sakārtošana un piemērošana cilvēku vajadzībām.

Laistīšana
ir augu vai zāliena nodrošināšana ar ūdeni aplaistot.

Lapu koki
ir vasarzaļi kokaugi, kuriem rudenī nokrīt lapas un pavasarī atkal tās saplaukst.


M

Mēslošana ir augu nodrošināšana ar barības vielām. Mēslošanas veidi:
•    pamatmēslošana (pavasarī) – dod NPK mēslojumu;
•    papildmēslošana jeb uzturošā mēslošana (vasarā, veģetācijas periodā) – dod NPK mēslojumu.
•    vēlā papildmēslošana jeb rudens mēslošana (rudenī – septembra beigās, augusta sākumā) - dod PK mēslojumu.

Mēslošanas līdzekļa izvēli ietekmējošie faktori:
•    augsnes analīžu rezultāti;
•    auga suga (prasīga/pieticīga, ziedoša/neziedoša, prasība pēc noteiktiem elementiem utt.);
•    sezona (pavasaris, vasara, rudens);
•    vēlamais mēslošanas līdzekļa iedarbības ātrums.

Minerālmēsli ir ķīmiski veidoti mēslošanas līdzekļi.

Mulčēšana ir augsnes virsmas nosegšana ar dabiskiem vai sintētiskiem materiāliem.
Augsne tiek mulčēta lai: ierobežotu nezāļu augšanu, samazinātu ūdens zudumu no augsnes, palielinātu organisko vielu daudzumu augsnē, regulētu augsnes temperatūru, nodrošinot siltumu augu saknēm ziemā un vēsumu vasarā, pasargātu augus no dažādiem kukaiņiem un slimībām; to lieto dekoratīvos nolūkos.
 

N

Nokaltušo zaru izzāģēšana ir atmirušo, aizlauzto zaru izgriešana.

NPK (slāpeklis, fosfors un kālijs)
ir makroelementi, kas nepieciešami augu augšanai. Ar NPK apzīmē slāpekļa, fosfora, kālija saturu minerālmēslos.


O

Oļi ir apaļi vai ovāli, dažāda lieluma, nešķelti dažādu frakciju akmeņi.

Organiskais mēslojums
ir dabīgi veidojies mēslošanas līdzeklis. Parasti tie ir kūtsmēsli vai komposts.


P

Paklājzāliens ir sarežģītā tehnoloģijā speciāli izaudzēta gatava zāliena velēna, ko uzklāj uz atbilstoši sagatavotas augsnes un iegūst gatavu zālienu.

Palisādes ir virpoti un spiedienimpregnēti skujkoka stabi. Lielisks materiāls, lai izveidotu atbalsta sienas vai terasveida puķudobes, kā arī lai nostiprinātu dīķu, ezeru krastus.

Pavasara kopšanas darbi
ir dārza sakopšana pavasarī - sniega nolauzto zaru nogriešana, nosalušo zaru izgriešana, piesegto augu atsegšana, zāliena aberācija, vertikulēšana, veco, atmirušo augu daļu aizvākšana.

Pergola
ir dekoratīvs režģis dārzā, ko parasti taisa no koka, taču var būt arī no metāla. Pergolas var izmantot vīteņaugu audzēšanā - vīteņaugi vijas pa šo režģi uz augšu.

Pesticīdi ir ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi
:
•    herbicīdi    nezāļu apkarošanai;
•    insekticīdi    kaitēkļu apkarošanai;
•    fungicīdi    sēņu izraisītu slimību apkarošanai;
•    viricīdi                   vīrusu ierosināto slimību apkarošanai;    
•    baktericīdi              baktēriju ierosināto slimību apkarošanai;
•    akaricīdi    ērču apkarošanai;
•    nematicīdi    nematožu apkarošanai;
•    limacīdi    gliemežu apkarošanai;                    
•    rodenticīdi    peļveidīgo grauzēju apkarošanai;
•    insektoakaricīdi    kaitēkļu, ērču apkarošanai;
•    akarofungicīdi    ērču, sēņu ierosināto slimību apkarošanai;  
•    arboricīdi    nevēlamo koku un krūmu apkarošanai;
•    defolianti    atlapošanai;
•    retardanti    ķīmiskas vielas, kas palielina augu izturību pret veldrēšanos.

Plānošanas un arhitektūras uzdevums – būvvaldes izsniegts dokuments, kas ir pamats būvprojekta izstrādāšanai un kurā noteiktas prasības zemes gabala plānojumam un apbūvei.

Pludmales sakopšana ir pludmales attīrīšana no ūdens izskalotiem vai cilvēku izmestiem atkritumiem.

Pļaušanas augstums ir zāles garums pēc nopļaušanas; tas atkarīgs no zāliena veida un parasti ir no 20 mm līdz 100 mm. Jāatceras, ka sausā laikā jāpļauj retāk un augstāk, arī pirmajās pļaušanas reizēs pēc zāliena ierīkošanas zāle jāpļauj augstāk.

Projekts
– arhitektūras projekts, tehniskais projekts u.c. – ir dokuments, saskaņā ar kuru būvniecībā iesaistītās puses uzņemas atbildību, kā arī veic būvniecību un citus līgumā paredzētos pienākumus.

Puķes
ir pie lakstaugiem piederošs krāšņumaugs; tie ir arī neliela auguma krāšņi ziedoši krūmi un puskrūmi.


R

Rakšana ir zemes darbi, kas saistīti ar bedres izveidošanu.

Rasējums
ir tehniski izpildīts zīmējums.

Ravēšana
ir nezāļu izraušana no zāliena vai stādījumiem ar rokām.

Reljefa paaugstinājums
- mākslīgi veidots paugurs. Iespējams izmantot aizsargstādījumos, kur kombinācijā ar augiem pasargā no vējiem, dūmgāzēm, trokšņiem un piesedz nevēlamus skatus. Paugura parametri atkarīgi no konkrētas teritorijas funkcijas un tajā izvietoto objektu lieluma.

Rožu ieziemošana ir rožu sagatavošana ziemai (tā atšķiras no citu ziemciešu sagatavošanas ziemai).


S

Sakņu kamols ir saknes kopā ar augsni vai kompostu ap tām.

Sabiedriskie apstādījumi
– apzaļumotas un labiekārtotas teritorijas, kas ir brīvi pieejama sabiedrībai, un ietver parku, dārzu, Mežaparku, skvēru, bulvāru, aleju, ielu un ceļu stādījumus.

Sajūtu dārzs tāda ārtelpas vide, kuras galvenie uzstādījumi ir vides pieejamība un sajūtu stimulēšana, izmantojot visas cilvēku maņas (redze, dzirde, tauste, oža, garša). Tajā pārdomāti tiek plānoti tādi ainavas elementi kā smaržīgi augi, segumi ar atšķirīgu faktūru, elementi, kas rada dažādas skaņas, u.c.

Sarkanā līnija
– juridiski noteikta, plānota vai esoša, detālplānojumā vai zemesgabala plānā atzīmēta nodalīta teritorija ielas, laukuma, ceļa, atklātas autostāvvietas izbūvei, apkalpošanai, kas ietver arī inženierkomunikāciju koridorus un ielu apstādījumus, vai inženierkomunikāciju koridora robežas.To nedrīkst pārsniegt nekāda veida apbūve.

Sīpolpuķes
ir krāšņi ziedoši lakstaugi, kas barības vielu rezerves uzkrāj vasas pārveidnēs - sīpolos.

Skice
ir grafiskas idejas uzmetums uz papīra.

Skuju koki
ir mūžzaļi (izņēmums lapegle, kas ir vasarzaļa) koki vai krūmi ar skujām.

Slāpeklis (N)
– nosaka un regulē augu augšanu. Trūkums augā izpaužas nepietiekamā augumā, dzeltē, maza zaļā masa. Pārbagātība izpaužas ar pārlieku spēcīgu augšanu, veldrēšanos (labībām), augus bojā slimības (puves)

Slidkalniņš
ir šļūkšanai domāta iekārta bērnu rotaļlaukumos.

Smilšu kastes
ir bērnu rotaļām paredzētas smiltīm pildītas un ar kokmateriālu apmali vai citādi ierobežotas kastes rotaļlaukumos.

Soliters
ir izskatīgs augs, kas ir iestādīts atsevišķi, piemēram, atsevišķs koks zālienā.

Speciālists
ir sava aroda lietpratējs, kas prasmīgi apgriezīs kokaugus, nopļaus zāli un, ja nepieciešams, to ielabos.

Stādāmā bedre
ir attiecīgajam stādam piemērota bedre.

Stādi
ir puķes vai koki, kas ir īpaši audzēti speciālās stādaudzētavās un ir piemēroti stādīšanai apstādījumos.
•    Kailsakņu stādi ir kokaudzētavā audzēts koki vai krūmi, kas izrakti un tiek pārdoti bez poda un bez augsnes ap saknēm.
Stādīšanas laiks. Konteinerstādus var stādīt visu sezonu, bet kailsakņu stādus stāda pavasarī – no aprīļa vidus līdz maija vidum, t.i., līdz lapu plaukšanai (lapu kokus), vai rudenī – oktobrī, novembrī.
•    Stipri sulojošus lapu kokus (kļavas, bērzus) apgriež un stāda pēc lapu plaukšanas.
•    Skuju kokaugus stāda pavasarī – maija sākumā (kad stāda kartupeļus) vai rudenī – augusts, septembris.
Stiprināts zāliens ir zāliens, kas paredzēts lielākām slodzēm ,- tas var izturēt automašīnu svaru.
•    Stiprināta zāliena veidi: stiprināts ar plastmasas šūnām, ar šķembu stiprinājumu u.c.
Substrāts ir augsne vai tās aizvietotājs, ko izmanto augu audzēšanai.


Š

Šķembas ir dažādu frakciju drupināts materiāls. Parasti šķembas ražo no dolomīta vai granīta. Šķembu frakcijas var būt ļoti dažādas (piem., 20 - 40 mm, 20 - 60 mm, 50 - 80 mm).

Šūpoles
ir bērnu rotaļu iekārta.


T

Taciņa ir tas pats celiņš.

Terapijas dārzs ir tāda ārtelpas vide, kas veidota cilvēkiem ar fiziskās vai garīgās veselības traucējumiem, veciem ļaudīm, slimnīcas pacientiem, kā arī apmeklētājiem un personālam. Terepeitisko dārzu uzdevums ir uzlabot cilvēku veselību un labsajūtu, veicinot atveseļošanos, pateicoties kontaktam ar dabu. Biežāk sastopamie terapeitisko dārzu tipi: Alchemera, dziedinošie, rehabilitācijas, vēža slimnieku un meditācijas dārzi.

Teritorijas labiekārtošanas tehniskais projekts
– detalizēti izstrādāts dokumentu kopums, kas sastāv no Ģenerālplāna ar labiekārtojuma elementiem, Apstādījumu plāna, Segumu plāna, Horizontālās un vertikālās piesaistes plāna, Laistīšanas plāna, Apgaismojuma shēmas un detaļzīmējumiem.

Topiārijs - dekoratīvs ainavas elements, kas sastāv no pamatkonstrukcijas - karkasa, kas papildināts ar augu stādījumiem - viengadīgajām puķēm, sīpolpuķēm vai mūžzaļajiem augiem. Topiārijus veido visdažādākajās formās, piemēram, dzīvnieku, cilvēku, lietussargu, gliemežvāku.

Topogrāfiskais plāns
– teritorijas uzmērījuma plāns, kas attēlo objektu (būvju, inženierkomunikāciju, augu u.c.) formu, izmērus un savstarpējo izvietojumu. Parasti topogrāfiskie plāni tiek izstrādāti mērogā 1:500.


V

Vasaras puķes (viengadīgās puķes) ir krāšņi, ilgi ziedoši lakstaugi, kas aug tikai vienu veģetācijas periodu.

Vertikālās piesaistes plāns
ir tehniskā projekta sastāvdaļa, kurā uzrāda teritorijas esošās un projektētas augstuma atzīmes.

Vīteņaugi
ir kokaugi vai lakstaugi, kas dabā piemērojušies stumbra pacelšanai vertikāli pa cita koka vai krūma zarojumu, slīpu nogāzi vai klints sienu.


Z

Zālājs ir pļava - lauksaimniecībā izmantojama teritorija.

Zāle
ir zālienā vai zālājā augošas stiebrzāles.

Zāliena aerācija
ir gaisa ievadīšana augsnē. Augsne mitruma ietekmē laika gaitā sablīvējas. Gaisa trūkums augsnē pasliktina zāles augšanu - augi slikti uzņem barības vielas, velēna ātri noveco, sāk augt nezāles un veidoties sūna. Aerāciju veic ar speciālu agregātu.

Zāliena piesēšana
ir izkritušās zāles atjaunošana, piesējot zālienā vietas, kurās zāle nav ieaugusies.

Zāliena vertikulēšana
ir zāliena sagriešana ar vertikāliem, stingri stāvošiem vai rotējošiem nažiem, augsni skarot ne dziļāk par 2 - 3 cm. Augsnes virskārtā rodas slānis, kas veidojies no atmirušiem stiebriem, saknēm, nopļautās zāles smalkumiem, sūnām. Ja šī slāņa biezums nepārsniedz 1 cm, tas netraucē. Ja augsnē ir slikta drenāža, gaisa trūkums, - tiek traucēta mikroorganismu darbība, tie nespēj noārdīt lieko slāni un tas kļūst pārāk biezs (tas uzsūc lietus ūdeni, aizkavē gaisa iekļūšanu augsnē, veicina slimību izplatīšanos un sūnu augšanu).

Zāliens
ir kopts, blīvs, ilggadīgs dažādu kopā augošu zemo graudzāļu sugu zelmenis, kas apklāj augsni un kas netiek izmantots lauksaimniecībā un kam ir svarīga nozīme ainavā.

Zemes gabals
– juridiski noteikta, t.i. Zemesgrāmatā ierakstīta teritorijas pamatvienība

Zemes planēšana
ir teritorijas izlīdzināšana, lai izveidotu mums vajadzīgo zemes līmeni.

Ziemcietes
ir krāšņi, daudzgadīgi lakstaugi un tiem līdzīgi puskrūmi, kuru pārziemojošie virszemes pumpuri un pārkoksnētie stumbri atrodas augsnē, ūdenī vai nedaudz virs augsnes.

Zonējums.
Pagalma zonējums – dzīvojamā pagalma zonas izšķir pēc funkcijas (priekšdārzs, bērnu spēļu zona, pieaugušo atpūta, saimniecības zona utt.)







 

copyright © Gartens.lv | S.P.Q.R.
SIA PC.Green