Raksti un publikācijas

Koku un krūmu vainagu veidošana dārzā ir ļoti nozīmīgs darbs. Pareiza, regulāra veidošana un kopšana ietekmē augu ziedēšanu, augļu veidošanos un  izturību pret slimībām un kaitēkļiem. Šajā rakstā apskatīsim galvenos norādījumus augļu koku un krūmu apgriešanai

Augļu koku veidošana

Ar augļu koku apgriešanu nodrošina agru un bagātīgu ražu, arī veido labi attīstītu un mehāniski izturīgu vainagu. Augļu koku vainagā izgriež visus mehāniski bojātos zarus, zarus, kas krustojas vai traucē viens otram, kā arī ūdenszarus (tie, kas aug vertikāli uz augšu). Labi veidotā vainagā ir viens vadzars, vairāki skeletzari, kas izvietojas visapkārt stumbram, un sānzari, uz kuriem veidojas augļzari. Mūsu klimatā augļu kokus griež agri pavasarī – martā, aprīlī. Apgriešanu var turpināt līdz pumpuru briešanai.

Upeņu krūmu veidošana

Katru gadu vispirms izgriež visus vājos, kroplos, apsalušos, nokarenos, aizlauztos un kaitēkļu bojātos zarus. Lai izveidotu labu krūmu, katru gadu no jaunizaugušajiem kakleņa dzinumiem 3-4 vislabāk attīstījušos atstāj skeletzaru veidošanai, pārējos izgriež līdz zemei. Šādi krūmu var izveidot 4-5 gados. Dzinumu saīsināšana nepieciešama tikai tad, ja to galotnes ir bojātas. Vecākos ogulāju stādījumos, ja krūmi vairākus gadus nav kopti un ražas ir nelielas, bet sakņu sistēma ir vesela, var veikt krūmu atjaunošanu. Pirmajā gadā izgriež pusi no vecajiem zariem un visus vājos zarus, otrajā gadā - palikušos vecos zarus. Tad sāk krūmu veidošanu no jaunajiem dzinumiem.

Jāņogu krūmu veidošana

Jāņogu krūmu apgriež tā, lai visi pamatzari būtu vienāda garuma un attīstītos vienmērīgi. Nākamajos 2-3 gados pēc stādīšanas dzinumus vēl turpina saīsināt par 1/3….1/4 no iepriekšējā gada auguma. Turpmākajos gados augumu vairs nesaīsina, bet izgriež liekos kakleņa dzinumus, pamazām veido krūmu, pakāpeniski izzāģējot vecos pamatzarus.

Ērkšķogu krūmu veidošana

Ērkšķogu krūmam turpmākajos gados pēc stādīšanas līdz pilnīgai krūma izveidošanai atstāj 3….5 spēcīgākos un labāk izvietotos kakleņa dzinumus jaunu pamatzaru veidošanai, vāji attīstītos pamatzarus izgriež. Labi izveidotā krūmā jābūt 15-20 pamatzariem. Visiem krūmiem katru gadu izgriež bojātos un aizlauztos dzinumus.

Aveņu veidošana

Katrs aveņu stumbrs pie sakneņa pamata veido divus jaunus dzinumus, tātad katru gadu stumbru skaits divkāršojas. Normālu krūmu ar 8-12 stumbriem var izveidot 3-4 gados. Ražojošu aveņu krūmu veidošana jāsāk jau jūnijā, kad jaunie dzinumi sasnieguši 20-30 cm garumu. Krūma veidošanai atstāj 10…12 spēcīgākos stumbrus, liekos dzinumus izrauj vai izgriež. Tūlīt pēc ražas novākšanas izgriež noražojušos stumbrus, bet jaunajiem par 15-20 cm īsina galotnes.

Vīnkoku veidošana

Otrā gada vasarā vīnkoks ir izveidojis 4….8 zarus, no kuriem 4 vai 5 rudenī apgriež 50…..60 cm virs zemes, bet pārējos zarus apgriež atstājot 2 pumpurus. Trešā gada pavasarī no spēcīgākajiem zariem veido vēdekļa pamatzarus, atstājot to galos 2 augšejos pumpurus, bet pārējos izgriež vai nobrauka. Trešā gada rudenī pamatzaru augšējos sāndzinumus saīsina. Vienam dzinumam atstāj 2 vai 3 pumpurus, otram, kam labi nobrieduši sānpumpuri, 6……10 pumpurus. Ceturtajā gadā garo zaru audzē kā augļzaru un, kad tas noražojis, rudenī izgriež. Īsais zars, ko pavasarī izgriezāt atstājot 2 vai 3 pumpurus, dod divus jaunus zarus, no kuriem viens būs augļzars, bet otrs dos divus jaunos zarus. Par augļzaru pavasarī izvēlas to, kurš labāk pārziemojis. Turpmākajos gados vainaga veidošanu turpina. Visus pamatzarus pavasarī vēdekļveidīgi izliec un atsien pie balsta, pēc tam garāko zaru atsien horizontāli, bet no īsā zara veido vertikāli divus dzinumus. Rudenī vīnkoku atsien no balsta un pieliec pie zemes, apsedz ar egļu skujām vai citu materiālu. Pavasarī, pēc ziemošanas, pamatzarus vēdekļveidīgi piesien pie balsta. Kad vīnkokam izveidojušies 10..15 cm gari dzinumi, liekos dzinumus, kas nav vajadzīgi ražošanai un krūma attīstībai, izlauž vai izgriež. Vīnkoki ir stipri sulojoši, tādēļ pavasara apgriešanu veic pēc pumpuru plaukšanas.

SIA "Gartens" darbu vadītājs Juris Pučurs

Dārzu labiekārtošana, apstādījumu kopšana

Daba sāk mosties, un mēs kopā ar to. Ir sākušies pirmie pavasara darbi un viens no svarīgākajiem dārza darbiem ir koku un krūmu vainagu veidošana. Pareiza, regulāra veidošana un kopšana ietekmē augu ziedēšanu, augļu veidošanos un  izturību pret slimībām un kaitēkļiem. Augi ar pareizi veidotiem vainagiem harmoniski iekļaujas dārza telpā un izskatās labi visu gadu.
Koku un krūmu apgriešanu veic divos veidos

1. Kopšanas apgriešana

Regulāri tiek retināti gan koku, gan krūmu vainagi, kuros regulāri izgriež bojātos, apkaltušos, aizlauztos zarus, kā arī tos zarus, kas krustojas, traucē viens otram augt. Jauniem kokiem īsina zaru galus, lai iegūtu kompaktāku vainagu.
Zaru galus neīsina kastaņām un riekstkokiem, jo šiem kokiem ir izteikti spēcīgi centrālie pumpuri, tos apgriežot, koks var veidoties kropls). Lielie zari jāizzāģē uzmanīgi, lai neatrautu koka mizu.
No krūmiem- zarus neīsina ceriņiem un jasmīniem. Lai atjaunotu krūmu, vecie zari tiek izgriezti pilnībā.

2.Atjaunojošā apgriešana

Veciem un pāraugušiem krūmiem veic atjaunojošo apgriešanu (atsēdināšanu) – tos nogriež atstājot ~ 15-30 cm (atkarībā no sugas) garus zarus. No snaudošajiem pumpuriem attīstās jauni zari, un krūma vainags tiek veidots no jauna.

Vienā gadā nav vēlams izgriezt vairāk par 20-30 % lapu virsmas. Kokiem atjaunojošo apgriešanu veic pakāpeniski - divās trijās sezonās. Pirmajā gadā izgriež nevajadzīgos pirmās pakāpes skeletzarus, nākamajos gados izgriež sīkākos otrās pakāpes un tālāko pakāpju zarus.

Darba rīki:

  1. Dārza šķēres. Izmanto tievo zaru griešanai;
  2. Šķēres ar gariem rokturiem noderēs, lai piekļūtu grūti aizsniedzamām vietām;
  3. Liektās zaru šķēres izmanto rupjāku zaru griešanai;
  4. Ar  dubultgriežamajām dārza šķērēm griež jaunos kokus. Griežot ar šīm šķērēm izvairīsieties no zaru saspiešanas un traumēšanas
  5. Rokas zāģis noderēs resnākiem zariem, tas ļaus rīkoties precīzāk nekā ar motorzāģi;
  6. Ieapaļais zāģis ar iestiprināmu asmeni un teleskopisko kātu. Pateicoties šim kātam, lielāko darba daļu var veikt no zemes, visu labi pārredzot un nepakļaujot sevi liekiem riskiem;
  7. Motorzāģis noderēs lielākiem darbiem,  ja jāgriež resni zari vai jānozāģē koki;
  8. Koku brūču ziede. Pēc zāģēšanas darbiem koka brūces jāapstrādā ar speciālu brūču ziedi.

Veicot slimu krūmu vai koku zāģēšanu, jebkurš darba rīks ir jādezinficē (iemērcot spirta šķīdumā), lai novērstu slimību pārnešanu uz citiem kokiem vai krūmiem. Tāpat visi nogrieztie zari ir jāsadedzina.

Vainagu veidošanas laiks

Vainagu veidošanu veic agri pavasarī, pirms tajos sāk aktīvi cirkulēt sulas un plaukt pumpuri. Parasti to var sākt darīt martā un pabeigt līdz lapu izplaukšanai maijā. Mīnus grādi pavasarī var sagādāt liekas problēmas, jo koki nespēj sadziedēt brūces, tāpēc optimālai āra temperatūrai nevajadzētu būt zemākai par -5 C. Pavasarī grieztie koki sāk intensīvi ataudzēt jaunus zarus un tiek provocēta snaudošo pumpuru plaukšana. Šajā periodā vainagus jāveido novecojušiem kokiem, lai veicinātu jauno zaru veidošanos. Lielus un resnus zarus drīkst izgriezt tikai pavasarī, jo kokam ir nepieciešams laiks brūču sadziedēšanai. Lieliem kokiem zaru pirms izzāģēšanas atslogo, vispirms nozāģējot zara lielāko daļu (zaru iezāģē no apakšas, tad pabeidz zāģēt no augšas). Atstāj apmēram 25 cm attālumā no stumbra. Ar trešo zāģējumu nozāģē atlikušo zara daļu, kuru pēc nozāģēšanas apstrādā ar koku brūču ziedi.
Pavasarī krūmiem izgriež vecos, pāraugušos zarus, sausos un ziemas sniegā aplauztos zarus, kā arī krūma vainagu sabiezinošos zarus. Krūmu vainagus veido tā, lai arī apakšējiem zariem piekļūtu saule– tas nozīmē, ka krūma augšdaļa jāveido šaurāka kā apakša.  Krūmus var griezt arī ziemas periodā, jo tiem sala ietekme uz brūcēm ir mazāk kritiska.

Atsevišķu augu apgriešanas specifika

Rododendri

Krūmu apgriešanu jāveic agrā pavasarī: martā, aprīļa sākumā. Ja rododendri ir pārlieku izstīdzējuši, cietuši no sala vai mehāniski bojāti (nolauzts kāds zars), tad izgriež bojātos un nokaltušos dzinumus. Ja rododendru krūmi ir lieli un veci, to apakšējā daļa ir kaila, bez zariem un lapām, tie ir jāatjaunina. Jāapgriež līdz vietai, kur dzinumi ir 3-4 cm diametrā vai arī 10-30 cm no zemes virskārtas. Rododendra apgriešanu var veikt arī pakāpeniski - divos gados. Pirmajā gadā apgriež vienu pusi, bet nākamajā gadā- otru. Apgrieztie augi veģetācijas periodā jāmēslo un bagātīgi jālaista.

Rozes

Rožu apgriešana notiek pavasarī, kad ziemas piesegums noņemts. Apgriešanas mērķis ir likvidēt liekos dzinumus, lai augs koncentrē augšanas enerģiju uz mazāka skaita dzinumiem un uz šo dzinumu pumpuriem, kā arī atmodinātu snaudošos pumpurus. Otrs apgriešanas mērķis ir atjaunot krūmu. Jo īpaši parka rozēm, vienreiz ziedošajām vīteņrozēm un krūmrozēm novēro dzinumu ātru novecošanos un skeleta zaru atmiršanu. Jāizgriež visi bojātie, peļu apgrauztie un apsalušie dzinumi līdz dzīvajai koksnei (tā būs zaļā krāsā). Jāsaīsina arī dzinumi.

Skujeņi

Kopšanas ziņā skuju kokaugu dekoratīvās formas ir mazprasīgas. Skujeņi nav jāapgriež formas veidošanai (izņemot dzīvžogu), jo tie uztur savu formu paši. Jāizgriež tikai nokaltušie un  pavasara saules apdedzinātie  zariņi. Dzeltenajām formām jāizgriež zaļie dzinumi.

Viršaugi

Viršu krūmu veidošanu veic pavasarī, nogriežot vecos ziedus un kailos zarus. Ēriku zarus viegli apgriež tūlīt pēc noziedēšanas. Izstiepušos dzinumus apgriež īsākus, neaiztiekot pārkoksnējušos zarus. Pāraugušus krūmus stipri apgriež aprīlī.

 

SIA "Gartens" darbu vadītājs Juris Pučurs

Dārzu labiekārtošana, apstādījumu kopšana

copyright © Gartens.lv | S.P.Q.R.
SIA PC.Green