Raksti un publikācijas

Kad vasaru nomaina rudens, mēs pamanām dārzā pirmās nokritušās lapas. Sākumā tās nemaz netraucē, bet vēlāk jau zālienā un dobēs sakrājas vesels lapu paklājs. Ko ar tām iesākt? Bieži vien cilvēki izvēlas lapas sagrābt un sadedzināt. Šādi rīkojoties, iepriekš vajag noskaidrot, vai to atļauj pašvaldības saistošie noteikumi. Lapu dedzināšana daudzviet ir aizliegta, jo tā ir ugunsbīstama un gaisā veidojas biezs dūmu mākonis, ka reizēm liekas, ka svaiga gaisa ciematiņā vairs nav, jo teju vai katrā pagalmā deg lapu kaudze. Tāpēc cilvēkiem ir rūpīgi jāpārdomā, vai nav kāds cits lapu savākšanas veids. Mēs, SIA Gartens komanda, lapas vācam lielos apjomos un nogādājam tās uz kompostēšanas vietu. No apstādījumiem lapas tiek rūpīgi izgrābtas ar grābekļiem, bet no zāliena, tās savācam ar tehniku. Izmantojam Kubota STV 32 traktortehniku, kas aprīkota ar zāles un lapu savācējgrozu. Zāle tiek rudenī pēdējo reizi nopļauta un savākta kopā ar visām lapām. Lielajos parkos un skvēros nokritušās lapas lielās kaudzēs savācam ar lapu pūtēja Husqarna palīdzību. Vietām šāda nopļautā zāles un lapu masa tiek atstāta uz zāliena, jo tā ir bagāta ar barības vielām, ko nākamajā sezonā, augi varēs izmantot augšanai. Tādēļ privātajos dārzos ieteicams savāktās lapas likt komposta kaudzē, pievienot Biokompostētāju, un pēc gada iegūto masu varēs izmantot dārza mēslošanai. Kompostēt vienīgi nevajadzētu augļu koku lapas, kas nereti satur dažādus augu slimību ierosinātājus. Šīs lapas būtu ieteicams savākt maisos un nodot atkritumu savācējiem.

Ja vien neesi ļoti pedantisks cilvēks, kam traucē, katra nokritusī lapa, tad nesatraucies par nokritušajām lapām, augiem tā ir ziemas sega, kas palīdz labāk pārziemot. Klinšrozīšu, spireju mazās lapiņas var atstāt pie augiem, tās ātri sadalās un ir labs trūdvielu avots. Lapas noteikti vajadzētu aizvākt no klajeniskajiem skujeņiem, jo lapu mitruma dēļ, var sākties skuju pūšana. Sagrābtās lapas var izmantot arī kā sedzējmateriālu ziemcietēm. Tās var uzlikt kādu 5-10 cm biezā slānī virs mazāk ziemcietīgām puķēm, tādējādi augiem būs vieglāk pārziemot. Pavasarī, kad palicis siltāks, šo slāni uzmanīgi nogrābj nost.

 

Pie SIA Gartens jūs varat veikt arī nepieciešamās tehnikas nomu.

Lai veicas darbos, SIA Gartens!

Koki, vairāk nekā citi augi, rada dārzā pastāvības, stabilitātes un pabeigtības iespaidu, kā arī vizuāli savieno to ar apkārtējo ainavu. Koki ir ieguldījums psiholoģiskajā labsajūtā un veselībā, kā arī tie sniedz estētisko baudījumu. Ar savu lapotni tie aiztur apkārtējos trokšņus, attīra gaisu, paslēpj no apkārtējo skatieniem. Stādot dižstādus, mēs nodrošinām tūlītēju estētisku baudījumu, kā arī ievērojami palielinām iespēju, ka jaunie kociņi adaptēsies un iejutīsies jaunajā vidē.

 

Dižstādu izmantošanā ir vairākas priekšrocības:

  • Dārzs uzreiz iegūst vēlamo izskatu;
  • Iespējams saglabāt līdzvērtīgu dārza izskatu, ja kāds koks gājis bojā;
  • Mazāki kopšanas izdevumi;
  • Iespējams ātri izveidot interesantu ģeometrisku dārzu, jo ir nopērkami dažādi apgriezti un izveidoti stādi - lodveida, kubveida, cilindriski, bonsai formas.

Kas ir dižstāds?

Dižstādi ir koki, kuru apkārtmērs viena metra augstumā no zemes ir sākot no 12 cm un vairāk. Par dižstādiem uzskata arī liela auguma krūmus vai skuju kokaugus. Kokaudzētavā audzētie dižstādi tiek pārstādīti ik pēc 2-3 gadiem, lai saknes attīstītos iespējami tuvāk stumbram, veidojot veselīgu sakņu kamolu. Pareizi audzēta stāda stumbrs ir taisns un vienmērīgs, vainags ir rūpīgi veidots, zari ir veselīgi bez slimību un kaitēkļu bojājumu pazīmēm. Sakņu kamols ir ietīts džutas audumā un apņemts ar metāla stiepļu pinumu, lai saturētu saknes kopā ar augsni un vieglāk pārciestu transportēšanu. Izvēloties dižstādus, ieteicamākas ir vietējās vai Latvijas apstākļos pārbaudītas koku un krūmu sugas.

 

Pirms izvēlas dižstādus būtu jāņem vērā vairāki faktori:

  • Klimatiskie apstākļi;
  • Augsnes sastāvs;
  • Auga atbilstība vietai;
  • Gruntsūdens līmenis;
  • Augu prasības pēc saules gaismas;
  • Paša auga īpatnības.

Šie faktori ir svarīgi, lai dižstādi labi ieaugtos un turpmāk būtu veselīgi un krāšņi.

Piemērotākais koku stādīšanas laiks pavasarī - aprīlis, maijs, rudenī -oktobris, novembris. Konteinerstādus var stādīt visu sezonu.

 

Stādāmās vietas sagatavošana:

  • Stādāmai bedrei vajadzētu būt divas līdz trīs reizes platākai nekā sakņu kamolam;
  • Ja nepieciešams, jānomaina augsne;
  • Augsnē iestrādā komplekso mēslojumu;
  • Stādāmā bedrē jāieliek drenāžas caurule ap sakņu kamolu. Tas uzlabos ūdens padevi tieši saknēm;
  • Pirms sāk piepildīt bedri ar augsni, jāiedzen divi vai trīs koka mieti, pie kuriem pēc iestādīšanas koku piesien.

 

Dižstādu stādīšana:

  • Sagatavotajā stādāmajā bedrē ieceļ stādu, uzmanot stumbru un zarus no bojāšanas;
  • Kad koku liek bedrē, jāpārliecinās, vai tas atrodas pietiekami augstu (pārbauda pārliekot pāri bedrei kādu mietiņu, instrumentu vai dēli). Svarīgi koku neiestādīt pa dziļu vai pa seklu, tas ietekmēs turpmāko augšanu;
  • Sakņu kamolam pārkniebj 3-4 augšējās drāšu pinuma rindas, kas satur sakņu kamolu vistuvāk stumbram;
  • Uz saknēm uzber irdenu auglīgu augsni, kad tās apsegtas, augsni piemīda ar kāju. Pēc piemīdīšanas uzber vēl nedaudz augsnes un aplej, lai ūdens ieskalotos starp saknēm;
  • Izveido apdobi ar valnīti. Valnīša augstumu apdobei izveido ar aprēķinu, lai varētu uzliet 2-3 spaiņus ūdens.

Pēc iestādīšanas koku nepieciešams regulāri laistīt.

 

Koka piesiešana pie stādāmajā bedrē iedzītajiem mietiem:

  • Nepieciešams, lai vēja ietekmē netiktu izraustītas un lauzītas saknes, ātrāk koks ieaugtos un augtu taisni;
  • Sien ar dažādu mīkstu un izturīgu materiālu saitēm;
  • Piesiešanu visbiežāk veic “8” veidā;

Dižstādus, kuru caurmērs pie sakņu kamola ir lielāks par 12 cm, nostiprina ar 3-4 trosēm un atsaitē pie augsnē iestiprinātiem enkuriem.

 

Mulčēšana:

Pabeidzot stādīšanas darbus, apdobi mulčē ar priežu mizu mulču vismaz 5-7 cm biezumā. Tas pasargās augsni no pastiprinātas izžūšanas, regulēs augsnes temperatūru.

 

Lielu, teritorijā esošo koku pārstādīšana.

Praksē nereti ir situācijas, kad ir nepieciešams pārstādīt lielus teritorijā augošus kokus.

Uzreiz var pārstādīt nesen stādītus kokus, tiem apkārt izrokot gravīti, lai mazāk tiktu traumētas saknes un tos izceļot ārā.

Ilgstoši augušu koku ideāli būtu vismaz gadu iepriekš sagatavot pārstādīšanai. To veic sekojoši: izrok apkārt kokam gravīti, kas ir mazāks par grāvīti, kuru izmanto, lai koku izceltu ārā no augošās vietas. To piepilda ar irdenu materiālu, vislabāk - kūdru. Tajā koks izveido jaunas saknes, palielinās sakņu virsma, un koka izredzes izdzīvot pēc pārstādīšanas pieaug.

 

 

Veiksmi darbos!

SIA “Gartens” darbu vadītājs Juris Pučurs

copyright © Gartens.lv | S.P.Q.R.
SIA PC.Green